Aizmirstiet par skuvekli uz ilgu laiku!

Uzticies profesionāļiem! ''Veselības centrs 4'' pamats ir jaunākās tehnoloģijas labāko speciālistu rokās. Lāzerepilācija nav izņēmums. Klīnikās pieejamo lāzerepilācijas iekārtu arsenāls tiek pastāvīgi atjaunots, garantējot maksimālu procedūru efektu, komfortu un drošību. Lāzerepilāciju veic medicīnas speciālisti, kas konsultācijas laikā palīdz noteikt piemērotāko lāzerepilācijas veidu, kursa ilgumu un ādas kopšanas pasākumus.

Visiem lāzerepilācijas pakalpojumiem turpmāk "Dermatoloģijas klīnika", tiek samazinātas cenas.

Akcija!

No 1. jūnija līdz 31. augustam "Dermatoloģijas klīnika"  - lāzerepilācijas 5x abonementiem,  40% atlaide jebkurai zonai.

Akcija spēkā no 2022. gada 1. jūnija līdz 31.augustam

Vairāk par lāzerepilāciju lasi šeit: https://vc4.lv/pakalpojumi/skaistumkopsana/lazerepilacija/

Pakalpojums pieejams:

• Skanstes ielā 50, Rīgā (''Dermatoloģijas klīnika'') - 67847102

Botulīna toksīns pret migrēnu? Daudzus pārsteidz šāds vārdu salikums, jo ierasts, ka botulīna toksīna injekcijas izmanto estētiskajā medicīnā. Taču ne tikai. Botulīna toksīnu izmanto arī neiroloģijā, piemēram, spasticitātes mazināšanai. Botulīna toksīna injekcijas hroniskas migrēnas ārstēšanai Eiropā izmanto jau vairāk nekā 10 gadus. Tas labus rezultātus sniedz tiem pacientiem, kuriem cita nozīmētā terapija nav varējusi palīdzēt. 

Migrēna kādā dzīves brīdī var skart vairāk nekā 20% iedzīvotāju. Pētījums par starptautisko migrēnas slogu pasaules līmenī(1) liecina, ka migrēna ir sestā biežākā slimība no 328 slimībām un bojājumiem un otrais biežākais darba nespējas cēlonis pēc muguras sāpēm.

 Visbiežāk sastopamie migrēnas veidi ir:

• migrēna bez auras - atkārtotas lēkmjveidīgas galavassāpes, kas ilgst no 4 līdz pat 72 stundām. Tipiskas pazīmes ir galvassāpju vienpusēja lokalizācija, tās ir pulsējošas ar mērenu un smagu intensitāti, un tās saasinās ikdienas fizisko aktivitāšu laikā. Bieži saistās ar nelabumu un/vai fotofobiju un fonofobiju (nepatiku pret gaismu un skaņu).
• migrēna ar auru –pirms migrēnas galvassāpēm vai to laikā pievienojas redzes, sensori, vai citu CNS traucējumu simptomi, kas ilgst mazāk kā 60 minūtes, parasti attīstās pakāpeniski un ir pilnībā atgriezeniski.

Migrēnas galvssāpju lēkmes var kļūt biežākas. Tādējādi epizodiskas migrēnas galvassāpes var kļūt hroniskas.

Hroniska migrēna ir tādas galvassāpes, kas ir vairāk nekā 15 dienas mēnesī pēdējo 3 mēnešu laikā un no tām 8 dienas mēnesī ir migrēna bez auras vai migrēna ar auru. Šo diagnozi var noteikt tikai tad, ja iepriekš jau ir bijusi epizodiska migrēna. Hroniska migrēna ir primāras galvassāpes, tas nozīmē, ka galvassāpju iemesls nav izskaidrojams ar kādu organisku galvas smadzeņu bojājumu vai citu slimību, kur galvassāpes ir viens no simptomiem. To, ka migrēna varētu kļūt hroniska, pastiprina vairāki faktori – sievietes dzimums, ģenētiskā predispozīcija, stresa pilna dzīve, aptaukošanās, blakus slimības, piemēram, depresija, vides faktori u.c.

Hroniskas migrēnas ārstēšanas pamatā ir:

•  trigerfaktoru jeb migrēnas veicinošu faktoru mazināšana, izvairīšanās no tiem. Tie ir, piemēram, sarkanvīns, ēdienreižu izlaišana, spilgta gaisma, izteiktas smakas, laikapstākļu maiņa, miega trūkums, stress, hormonālas svārstības, t.s., menstruācijas, atsevišķi pārtikas produkti;
• profilaktiska migrēnas nemedikamentozā un medikamentozā terapija;
• mērķis – mazināt akūtu galvassāpju ārstēšanā izmantoto medikamentu daudzumu.

Hronisku migrēnu nav iespējams izārstēt, bet mērķis ir sasniegt saprātīgu migrēnas kontroli, mazinot galvassāpju biežumu un stiprumu. Viens no terapijas veidiem, kas veiksmīgi tiek izmantots nu jau daudzus gadus, ir botulīna toksīna injekcijas. Ir vadlīnijas, kas jāievēro gan par botulīna toksīna devām, gan par īpašajiem injekciju ievadīšanas punktiem, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tādēļ injekcijas drīkst veikt tikai metodi apguvuši speciālisti.

Migrēnas gadījumos izmanto tikai A tipa botulīna toksīnu jeb onabotulīna toksīnu A. Kāds tieši ir botulīna toksīna iedarbības mehānisms uz galvassāpēm, konkrētas informācijas trūkst, taču, visticamāk, injekcijas iedarbojas uz brīvo nervu galu sāpju receptoriem muskuļos, bloķējot sāpju signālus, ko nervi ''sūta'' uz smadzenēm. Botulīna toksīns palīdz pacientiem samazināt migrēnas lēkmju biežumu un intensitāti. Vairāki respektabli pētījumi(2)  apliecina botulīna toksīna efektivitāti migrēnas sāpju dienu un intensitātes mazināšanā.

 Kas jāņem vērā?

• Pirms tiek veikta procedūra, nepieciešama neirologa konsultācija, kuras laikā ir noteikta hroniskas migrēnas diagnoze. 
• Injekcijas veic sertificēts ārsts speicālists (dermatologs vai neirologs), kam ir pieredze botulīna toksīna injekciju veikšanā pēc neirologa nozīmējuma.
• Procedūras laikā tiek veiktas vairākas mazas preparāta injekcijas galvas, kakla un plecu rajonā, kas jāatkārto ik pēc 3 mēnešiem (4 reizes gadā).
• Pēc procedūras pirmās dienas vēlams izvairīties no injekcijas vietu kairināšanas, karsēšanas, masāžas. Atsevišķos gadījumos pēc procedūras var novērot nelielus zilumus, uztūkumu injekcijas vietās.
• Efekts rodas pakāpeniski, un dažkārt uzlabojums tiek novērots pēc otrās procedūras.
• Procedūru neveic grūtniecēm, sievietēm krūts barošanas laikā un pacientiem līdz 18 gadu vecumam, kā arī gadījumā, ja iepriekš konstatēta alerģiska reakcijas vai indiduāla preparāta nepanesamība. Preparāts ir kontrindicēts pacientiem ar neiroloģiskām un muskulatūras slimībām, kas saistās ar muskuļu vājumu, piemēram, Ītona-Lambēra sindroms un miastēnija.

 Uzziniet vairāk un piesakieties!

''Veselības centrs 4'' filiāle ''Dermatoloģijas klīnika'' 
Skanstes iela 50, Rīga
Tālr.: + 371 67847102
dermaclinic@vc4.lv
 www.dermaclinic.lv  

• (1) Global, regional, and national burden of migraine and tension-type headache, 1990–2016: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2016
• (2) https://headachejournal.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/j.1526-4610.2010.01678.x

Konsultēja ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Anti-Aging Institute'' neiroloģe Elīna Pūcīte un filiāles ''Dermatoloģijas klīnika'' dermatologs Aleksejs Zavorins

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku komanda profesores Jūlijas Voicehovskas vadībā ir radījusi sejas ādas barjerfunkciju atjaunojošu krēmu ar spēcīgām antioksidatīvām īpašībām. Krēma izstrādāšanā piedalījusies arī dr. med. Jana Janovska, ''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Anti-Aging Institute'' un ''Dermatoloģijas klīnika'' dermatoloģe, preventīvās medicīnas ārste.

Krēma aktīvās vielas ir dabiskas izcelsmes selēns, skvalāns un E vitamīns, kas baro, mitrina ādu, veido aizsargājošu slāni, neitralizē brīvos radikāļus un novērš ādas pāragru novecošanu. Tā pirmsākumi ir meklējami ERAF projektā ''Jauna dermokosmētikas līdzekļa izstrāde pacientiem ar metabolo sindromu ādas barjerfunkcijas atjaunošanai'' pirms astoņiem gadiem, kurā tika radīts krēms metabolā sindroma pacientiem.

''Šī aktīvo vielu kombinācija izrādījās ļoti veiksmīga, arī klīniskie pētījumi rādīja labus rezultātus, tāpēc gribējām radīt produktu arī plašākai lietošanai,'' stāsta J. Voicehovska. Komanda izstrādāja otru krēma formulu ERAF projektā ''Krēms ādas barjerfukcijas atjaunošanai''. RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts janvāra beigās rīkos izsoli un meklēs ražotājus abiem produktiem. ''Projekta gaitā esam atraduši sadarbības partnerus, kuri ir ieinteresējušies par mūsu pētījumu rezultātiem un izstrādātajām krēma formulām,'' teic Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta projektu koordinatore Dace Zamerovska.

RSU Iekšķīgo slimību katedras profesore un internās medicīnas ārste Jūlija Voicehovska jau vairāk nekā 20 gadus pēta antioksidantus. Viens no labi zināmiem antioksidantiem ir selēns, kas ir ikdienā lietojamo produktu sastāvā. ''Latvijā, tāpat kā daudzās citās Ziemeļeiropas valstīs, ir selēna trūkums augsnē, rezultātā – arī augkopības un lopkopības produktos un ierastajā uzturā. Līdz ar to daudzu Latvijas iedzīvotāju organismā novēro selēna deficītu, kas rada oksidatīvo stresu. Tad zūd balanss starp antioksidantiem un brīvajiem radikāļiem – tas ir patoloģisks process, kas var radīt bojājumus vairākās orgānu sistēmās. Selēna deficīts rada riskus saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, turklāt cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, alerģijām, slimo biežāk un ilgāk. Kopā ar profesoru Andreju Šķesteru veicām daudzus pētījumus par selēna izmantošanu pacientiem ar bronhiālo astmu un citām elpošanas sistēmas slimībām, kā arī hepatīta un sirds slimību pacientiem,'' stāsta J. Voicehovska. Viņa piebilst, ka, atšķirībā no citiem antioksidantiem, neitralizējot brīvos radikāļus, selēns nerada blakus vielas. ''Tātad tas ir ne tikai aktīvs, bet arī drošs,'' uzsver J. Voicehovska.

Interese par selēna saistību ar sirds un asinsvadu slimību risku profesori saveda kopā ar ārsti Janu Janovsku, kura domāja, par ko rakstīt disertāciju. Tā kā viņas specialitāte ir dermatoloģija, ārste izvēlējās veikt pētījumu par ādas izmaiņām pacientiem ar kardiovaskulāro risku un metabolo sindromu, bet darba vadīšanu uzņēmās profesore J. Voicehovska un dermatologs profesors Jānis Ķīsis. Pētījumā tika atklāts, ka pacientiem ar oksidatīvo stresu ir nosliece uz noteiktām ādas izmaiņām, piemēram, pigmentāciju, lobīšanos un pārragošanos. Šīs izmaiņas noteiktā daudzumā un kombinācijā liecina arī par kardiovaskulāro risku. Ārstes Janas Janovskas promocijas darba rezultāti parādīja, ka ādas izmaiņas var aizkavēt ar selēna uztura bagātinātājiem – ja tos lietoja, tad mazinājās oksidatīvais stress. Pētījuma rezultāti liecina, ka līdz ar oksidatīvā stresa mazināšanos mazāks bija arī kardiovaskulārais risks.
''Kompensējot selēna deficītu, panācām ādas stāvokļa uzlabojumus. Zināms, ka selēnu saturošas olbaltumvielas – selenoproteīni – ir ādai nepieciešami antioksidanti, tie ir nozīmīgi ādas epitēlija šūnu augšanai un uzlabo ādas kopējo stāvokli,'' stāsta J. Voicehovska. Tā radās ideja, ka selēnu varētu lietot ne tikai kā pārtikas piedevu, bet arī pievienot ārēji lietojamam līdzeklim. Profesore J. Voicehovska kopā ar ārsti Janu Janovsku, profesoru Jāni Ķīsi un profesoru Andreju Šķesteru attīstīja ideju par krēmu un iesniedza pieteikumu pirmajam ERAF projektam. Darba komandai pievienojās vēl vairāki speciālisti, tostarp kolēģi no RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta un farmaceite doc. Irēna Daberte no RSU Lietišķās farmācijas katedras.
J. Voicehovskas vadībā tika radīta krēma pirmā formula, bet I. Daberte palīdzēja izstrādāt krēma sastāva tehnoloģiju, atrast pareizo emulgatoru un precizēt sastāvdaļu proporcijas.
''Pirmajai formulai selēns tika pievienots kā selenometionīns – organiskas izcelsmes aminoskābe, bet pēc Eiropas Savienības regulas šādi dermokosmētikas līdzekļi ar selēna ķīmiskajiem savienojumiem jādefinē kā ''medicīniskās ierīces''. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc gribējām izstrādāt plašākai lietošanai paredzētu dabīgās kosmētikas līdzekli. Pirmā krēma formula ir nišas produkts – paredzēts metabolā sindroma pacientiem –, bet arī nosacīti veseliem cilvēkiem ir jākopj un jāaizsargā āda,'' stāsta J. Voicehovska.
Pētniece norāda, ka šis krēms ir īpašs ar to, ka ir bāzēts uz pētījumu par ādas izmaiņām metabolā sindroma gadījumā un kompleksi risina ādas problēmas, kas raksturīgas šī sindroma pacientiem. Tās ir ādas priekšlaicīga novecošana, kas izpaužas kā ādas sausums, lobīšanās, pigmentācija.
''Ir radīti krēmi ar selēna savienojumiem, bet mūsu unikālais veikums ir tieši šāda kombinācija ar citām sastāvdaļām. Metabolā sindroma gadījumā nevar lietot klasiskos mitrinošos un barojošos krēmus, tāpēc šis sastāvs ir veiksmīgs ar to, ka nodrošina abas šīs funkcijas un veicina arī ādas epitēlija atjaunošanu,'' uzsver J. Voicehovska.
Abiem krēmiem ir veikti klīniskie pētījumi, un rezultāti esot labi. Piemēram, lietojot pirmās formulas krēmu, jau divu nedēļu laikā metabolā sindroma pacientiem par 40% esot palielinājies ādas mitrums un par 57% samazinājusies pigmentācija, bet praktiski veseliem pacientiem – attiecīgi par 48% un 71 %.
RSU šī ir pirmā pieredze, kad tiek radīts kosmētikas līdzeklis tik plaša mēroga lietošanai.
''Domāju, ka mūsu krēmiem ir nākotne. Potenciālo patērētāju skaits ir diezgan liels – vismaz trešdaļai pieaugušo pasaules iedzīvotāju ir metabolajam sindromam raksturīgās ādas problēmas, kuras varētu atrisināt vai vismaz ievērojami uzlabot stāvokli, izmantojot šo krēmu. Plānojam pētījumus turpināt un strādāt arī pie citiem dermokosmētikas līdzekļiem ādas aizsargfunkcijas atjaunošanai,'' saka J. Voicehovska.

Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts rīkos izsoli un meklēs tam ražotājus.