Aizvērt
Dermaclinic
Lv Ru En

ATRODI MŪS

Skanstes iela 50, 3. stāvs, Rīga, LV-1013, Latvija.

Karte

SAZINIES AR MUMS

TĀLRUNIS +371 67 847 102

MOB. TĀLR. -

MOB. TĀLR.

FAKSS -

E-PASTS dermaclinic@vc4.lv

Darba laiks

PIRMDIENA 09:00 - 19:00

OTRDIENA 09:00 - 19:00

TREŠDIENA 09:00 - 19:00

CETURDIENA 09:00 - 19:00

PIEKTDIENA 09:00 - 19:00

SESTDIENA x

SVĒTDIENA x

Seko mums

Facebook Twitter Draugiem Youtube

Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek dažādas hormonālas izmaiņas

Ādas izmaiņas grūtniecības laikā skar vidēji 90% sieviešu. Tās var būt fizioloģiskas, specifiskas vai jau esošas slimības, kuras var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt gaidību laiks. Skaidro "Dermatoloģijas klīnika" dermatoveneroloģe Kristīne Poiša

Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek dažādas hormonālas, imunoloģiskas, vielmaiņas un asinsvadu izmaiņas, kuras var ietekmēt sievietes ādu un citus orgānus. 

PIGMENTĀCIJA

Pigmentācijas pārmaiņas ir viena no agrīnākajām ādas izmaiņām, un tās piedzīvo gandrīz ikviena sieviete grūtniecības laikā. Pigmentācijas veidošanās iemesli jeb patoģenēze līdz galam vēl nav izprasta, tā tiek saistīta ar melanocītu (šūnu, kas atbild par ādas pigmentāciju) stimulāciju, kas notiek paaugstināta estrogēna un progesterona ietekmē, lai gan ir pierādīts, ka pigmentācijas izmaiņas notiek agrīnas grūtniecības laikā vēl pirms alfa melanocītu stimulējošā hormona līmeņa paaugstināšanās asinīs, kas notiek vēlīnā grūtniecības laikā. Parasti viegla, vienmērīga pigmentācija novērojama vietās, kuras jau ir tumšākas nekā pārējā āda: uz krūtsgaliem un areolām, kakla, nabas rajonā, muguras augšdaļā, cirkšņos, uz dzimumorgāniem un padušu rajonā. Biežākā pigmentācijas vieta ir vertikāla līnija - linea nigra, kas sniedzas no kaunuma paugura līdz nabai vai augstāk līdz pat krūškurvim.

Pigmentācija visbiežāk pazūd viena gada laikā pēc dzemdībām, bet nereti var saglabāties arī ilgāk vai neizzust nemaz. Tās ārstēšanā parasti izmanto dažādus balinošus un lobošus krēmus, piemēram, hidrokvinonu, retinoīdus, azaleīnskābi, glikolskābi, salicilskābi, kā arī var pielietot lāzerterapiju, taču terapija ir ieteicama tikai pēcdzemdību periodā. Jāizvairītās no saules stariem, kas pigmentāciju var padarīt vēl izteiktāku.

STRIJAS

Strijas parādās vidēji 90% grūtnieču, sākot ar sesto vai septīto mēnesi, un parasti sagādā milzums raižu, jo, lai arī pēc dzemdībām tās kļūst gaišākas un ne tik izteiktas, tomēr nekad nepazūd. Visbiežāk tās veidojas uz vēdera, krūtīm, augšstilbiem, bet var būt arī muguras lejasdaļā, uz sēžas, gurniem un augšdelmiem (sk. 3. att.). Striju veidošanos ietekmē multipli faktori -ādas iestiepums, virsnieru garozas hormoni un ģenētika, kas veicina kolagēna plīsumus dermas audos. Ir pierādīta nepārprotama saistība starp strijām grūtniecības laikā un jau esošām strijām uz krūtīm un apakšstilbiem. Liels svara pieaugums grūtniecības laikā arī ir riska faktors.

Striju izskatu var mēģināt uzlabot pēcdzemdību periodā, pielietojot dažādas skābes, dermabrāziju, krēmus, kuru sastāvā ir retinoīdi, un lāzerterapiju.

ASINSVADU IZMAIŅAS

Hipofīzes, virsnieru un placentas izdalīto hormonu palielinātās sekrēcijas ietekmē dažādi asinsvadu augšanas faktori stimulē asinsvadu augšanu un to izmaiņas. Estrogēni un citi faktori izraisa asinsvadu paplašināšanos un nestabilitāti.

Zirnekļveida asinsvadi jeb angiomas var parādīties kā paplašināti kapilāri visbiežāk uz sejas, kakla, krūškurvja vai rokām. Parasti tie rodas otrajā līdz piektajā grūtniecības mēnesī. Var rasties arī paplašināti virspusēji kapilāri uz kājām. 90% šādu izmaiņu pazūd trešajā mēnesī pēc dzemdībām, bet, ja ne, šādus kapilārus efektīvi var novērst ar lāzerterapiju vai skleroterapiju.

Var paplašināties arī dziļās kāju un hemoroidālās vēnas, jo palielinās dzemde, kā arī asins apjoms un venozais spiediens iegurņa un augšstilbu vēnās. To var ietekmēt arī ģenētika. Atbalstošā terapija paplašinātu kāju 58 vēnu rašanās gadījumā ir kompresijas zeķu valkāšana, kāju pacelšana, gulēšana uz kreisā sāna, izvairīšanās no ilgstošas sēdēšanas vai stāvēšanas un mērenas fiziskas aktivitātes. Ķiruģisku iejaukšanos parasti var plānot 3-6 mēnešus pēc dzemdībām, ja tāda ir nepieciešama.

Var veidoties arī labdabīgi asinsvadu audzēji jeb piogēnas granulomas (sk. 5. att.). Tās izskatās kā sarkanīgi violetas krāsas piepacelti ādas veidojumi, kas visbiežāk attīstās gļotādās uz smaganām vai uz roku pirkstiem. Šajā gadījumā ir nepieciešama stomatologa vai dermatologa konsultācija, jo nereti tie var būt arī ļoti līdzīgi ļaundabīgam ādas audzējam, piemēram, bezpigmenta melanomai, kuras gadījumā jāveic ādas biopsija jeb parauga izmeklēšana.

NIEZE

Nieze bez jebkāda patoloģiska iemesla var skart līdz pat 20% sieviešu grūtniecības laikā. Biežāk sastopamās niezošās vietas ir galvas āda, dzimumorgānu rajons un trešā trimestra laikā vēdera āda. Pacientēm ar vispārēju jeb ģeneralizētu niezi jānovērtē grūtniecības intrahepātiskā holestāze - aknu darbības traucējumi, kas rodas, uzkrājoties un pasliktinoties žults izdalei no aknām, radot komplikācijas gan mātei, gan mazulim. Šajā gadījumā nieze visbiežāk parādās otrā trimestra beigās vai trešajā trimestrī, sākas uz plaukstām un pēdām un pastiprinās naktīs, pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Vēlāk var pievienoties arī ādas dzelte. Tai nav raksturīgi nekādi primāri izsitumi uz ķermeņa.

Grūtniecības otrajā pusē var parādīties arī urtikārija -niezoši, piepacelti, sārti plankumi. Šādā gadījumā kā pirmās izvēles medikamenti ir pirmās paaudzes antihistamīni, piemēram, hlorferinamīns, vai otrās paaudzes - loratadīns vai cetirizīns, vai viegli glikokor-tikoīdus saturoši krēmi. Arī neilga uzturēšanās saules staros var mazināt niezi.

MATI

Grūtniecības otrajā pusē estrogēna un androgēno hormonu ietekmē pagarinās mata augšanas un samazinās izkrišanas fāzes ilgums, tāpēc mati var šķist biezāki, taču pēc dzemdībām šis īpatsvars var mainīties un var novērot pastiprinātu matu izkrišanu līdz pat 15 mēnešiem ilgi. Pēc tam matu augšanas fāzes normalizējas, bet tie var nekad vairs nebūt tik biezi kā agrāk. To sauc par telogēno matu izkrišanu, un parasti tā notiek vienmērīgi pa visu galvas ādu, īpaši deniņu rajonā.

Palielinoties olnīcu un placentas izstrādātajiem androgēnajiem hormoniem, var rasties hirsutisms -pastiprināta matu augšana uz sejas, rokām, kājām un muguras. Parasti sešu mēnešu laikā pēc dzemdībām tie pazūd.

NAGI

Grūtniecības laikā nagi var augt ātrāk, bet tie var būt trauslāki. Var parādīties arī dažādas labdabīgas pārmaiņas - rievas, tumšākas līnijas jeb melanonīhija, tie var nedaudz atcelties no naga gultnes.

ĀDAS DZIEDZERU DARBĪBA

Pastiprināta ekrīno sviedru dziedzeru, kuri atrodas visvairāk pēdu, galvas ādā un arī uz pārējā ķermeņa, darbība visbiežāk novērojama trešā trimestra beigās, un tā var izraisīt hiperhidrozi jeb pārmērīgu svīšanu, dishidrotisku ekzēmu - ar ūdeni pildītu, niezošu izsitumu parādīšanos uz plaukstām un pēdām vai miliāriju - nosprostotus sviedru diedzeru izvadkanālus, kas izpaušas kā virsusēji, ar šķidrumu pildīti pūslīši. Savukārt apokrīno dziedzeru, kuri atrodas padusēs un cirkšņos, darbība var tikt samazināta, taču pēc dzemdībām tā atjaunojas.

Tauku dziedzeru aktivitāte var pastiprināties trešajā trimestrī, bet tās ietekme uz akni jeb pinnēm irvariabla.

Vairāk lasiet portāla "Ārsts.lv" 2020. gada izdevumā