Aizvērt
Dermaclinic
Lv Ru En

ATRODI MŪS

Skanstes iela 50, 3. stāvs, Rīga, LV-1013, Latvija.

Karte

SAZINIES AR MUMS

TĀLRUNIS +371 67 847 102

MOB. TĀLR. +371 28 381 189

MOB. TĀLR.

FAKSS +371 67 709 555

E-PASTS dermaclinic@vc4.lv

Darba laiks

PIRMDIENA 09:00 - 19:00

OTRDIENA 09:00 - 19:00

TREŠDIENA 09:00 - 19:00

CETURDIENA 09:00 - 19:00

PIEKTDIENA 09:00 - 19:00

SESTDIENA x

SVĒTDIENA x

Seko mums

Facebook Twitter Draugiem Youtube

Melanoma - ādas vēzis!

Melanoma ir tikai 2% gadījumu no visiem ādas ļaundabīgiem audzējiem, taču, laikus to nediagnosticējot, mirstība diemžēl ir ļoti augsta. Lai arī ir uzlabojusies kopējā cilvēku informētība par šo ādas vēža veidu, joprojām arvien vairāk cilvēku pasaulē mirst no melanomas.

VĒŽA IZPLATĪBA

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, laika posmā no 2010. gada līdz 2017. gadam Latvijā katru gadu vidēji tiek reģistrēti aptuveni 213 jaunu melanomas pacientu. Visaugstākā saslimstība ar šo ādas vēža veidu Latvijā tiek reģistrēta pacientiem pēc 50 gadu vecuma, taču aizvien biežāk melanoma skar gados daudz jaunākus cilvēkus.


GALVENIE RISKA FAKTORI

Ņemot vērā, ka melanomas riska faktori ir sen zināmi, pacienti paši var veikt preventatīvus pasākumus, lai izvairītos no šīs slimības. Pacienti atnāk pie dermatologa un uz jautājumu: “Vai jūs lietojat saules ultravioletā starojuma aizsargkrēmus?” - nereti atbild: “Kāpēc gan lai lietotu - es taču nesauļojos!” Bet ikvienam būtu jāsaprot, ka ultravioleto starojumu cilvēks saņem neatkarīgi no tā, vai tīši guļ pludmalē un sauļojas vai nē. Ir pierādīts, ka viens no galvenajiem riska faktoriem ir saules radītais ultravioletais starojums, kas vairāk nekā 70% gadījumu ir melanomas izraisītāj faktors.

Ultravioletais starojums ir daļa no elektromagnētiskā spektra, ko izstaro saule. Atkarībā no viļņu garuma tiek izdalīti UVA, UVB un UVC stari.

  • UVC stari zemes virsmu nesasniedz, jo tos absorbē atmosfērā esošais ozona slānis.
  • Par ādas apdegumiem galvenokārt ir atbildīgi UVB stari,
  • UVA stari dziļi iekļūst ādā un rada hronisku šūnu DNS bojājumu, kas noved pie vēža attīstības.


Tāpēc ir svarīgi lietot saules aizsardzības krēmus ar tajos esošajiem UV staru aizsargfaktoriem, neatrasties tiešos saules staros laika posmā no pulksten 11 rītā līdz 16 vakarā. Īpaši svarīgi šie ieteikumi ir bērniem, jo saules apdegums, kas iegūts bērnībā, paaugstina melanomas attīstības risku par divām reizēm.

Palielināts risks attīstīties melanomai ir arī cilvēkiem, kam ir daudz dzimumzīmju.

Paaugstināts vēža risks ir tiem, kas izmanto solārijus. Solāriju izmantošana pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas paaugstina risku par 75% saslimt ar melanomu, salīdzinot ar cilvēkiem, kas solāriju nav izmantojuši. Sauļošanās un solāriju izmantošana ir faktori, ko mēs paši varam ietekmēt, lai sevi pasargātu no saslimšanas, taču 10% gadījumu melanomai ir ģenētiska pārmantojamība. 


DIAGNOSTIKA

Laikus diagnosticējot melanomu, būtiski palielinās izdzīvošanas iespējas. Galvenā metode diagnostikā joprojām ir dermatoskopija, kuras laikā ārsts ar speciālu kabatas lieluma aparātu - dermatoskopu -, izmantojot polarizēto un nepolarizēto gaismu, var apskatīt veidojumu līdz pat desmitkārtīgam palielinājumam.

Izmanto arī digitālo dermatoskopiju. Ar to veidojumus iespējams dokumentēt pacienta failos un salīdzināt veidojumu pārmaiņas laika gaitā. Izmantojot papildus digitālo dermatoskopiju, agrīnas melanomas diagnostikas iespējas palielinās par 17%.

Pacientiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju vai arī paša pacienta anamnēzē vai ģimenes anamnēzē bijusi melanoma, labākais diagnostikas veids ir dzimumzīmju kartes izveidošana. Jaunākie pētījumi liecina, ka 71% gadījumu melanoma veidojas no jauna, nevis uz jau esoša veidojuma, šī sistēma kombinācijā ar digitālo dermatoskopiju būtiski palielina agrīnu melanomas diagnostiku. Dzimumzīmju kartes izveidošanai izmanto FotoFinder sistēmu. Vispirms izveido pirmreizējo dzimumzīmju karti, tās laikā no dažādiem ķermeņa rakursiem uzņem secīgas fotogrāfijas, Bodyscan sistēma parāda visas dzimumzīmes uz ķermeņa. Pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem veic atkārtotus izmeklējumus. Salīdzinot jaunos ekrānuzņēmumus ar pacienta ķermeņa dažāda rakursa fotogrāfijām, var izvērtēt dzimumzīm-ju/veidojumu mainību laika gaitā, jaunu dzimumzīmju/ veidojumu parādīšanos vai izzušanu. Papildus izmantojot Mole Max sistēmu ar simtkārtīgu palielinājumu, atsevišķi izvērtē aizdomīgas dzimumzīmes. Visa informācija tiek uzglabāta konkrētā pacienta datu arhīvā, tā uzlabojot iespēju salīdzināt veidojumu augšanu reālajā laikā ar attēliem, kas uzņemti agrāk.

ĀRSTĒŠANA

Galvenā metode melanomas ārstēšanā joprojām ir ķirurģiska audzēja izoperēšana ar atkāpi veselajos audos. Ja melanoma nav invazīva, tad ap melanomu izgriež audus līdz 0,5-1 cm, bet, ja melanomas invāzijas dziļums ir vairāk par 4 mm, jāievēro atkāpe veselajos audos jau 2 cm. Jo lielāks ir melanomas invāzijas dziļums, jo sliktāka ir prognoze un sarežģītāka ārstēšana. Audzēja izplatības precizēšanai veic arī sargmezgla (limfmezgla) biopsiju, lai izvērtētu tālāko pacienta novērošanas plānu un papildterapijas iespējas. Staru terapiju izmanto, ja ir nepilnīgi izoperēta lentigo maligna melanoma, ja ir lokāli reģionālas melanomas izplatība, ja metastāzes cauraug limfmezgla kapsulu, veido konglomerātus, ja limfmezgli ir lielāki par trim centimetriem diametrā un/vai arīalīzēs laktātdehidrogenāze (LDH) pusotru reizi pārsniedz normas augšējo robežu, kā arī pacientiem, kas saņem palia-tīvu terapiju.

 

Konsultē „Veselības centrs 4” Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja, dermatoveneroloģe Linda Kapteine-Veita un ārste, rezidente dermatoveneroloģijā Zane Medina. Pilns raksts lasāms žurnāla "Ārsts.lv" maija numurā.