Aizvērt
Dermaclinic
Lv Ru En

ATRODI MŪS

Skanstes iela 50, 3. stāvs, Rīga, LV-1013, Latvija.

Karte

SAZINIES AR MUMS

TĀLRUNIS +371 67 847 102

MOB. TĀLR. -

MOB. TĀLR.

FAKSS -

E-PASTS dermaclinic@vc4.lv

Darba laiks

PIRMDIENA 09:00 - 19:00

OTRDIENA 09:00 - 19:00

TREŠDIENA 09:00 - 19:00

CETURDIENA 09:00 - 19:00

PIEKTDIENA 09:00 - 19:00

SESTDIENA x

SVĒTDIENA x

Seko mums

Facebook Twitter Draugiem Youtube

Resnās un taisnās zarnas vēzis ir otra biežākā onkoloģiskā slimība Latvijā

Zarnu vēzis būtībā ir novēršama un labi ārstējama slimība – ja tiek atklāta laikus, sākumstadijā. «Klau, mums visiem tā ir!» Uz jautājumiem atbild Andris Gardovskis, ķirurgs un proktologs ''Veselības centrā 4'' un P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks.

Viens ir gudri runāt, bet – jūs pats esat veicis šo skrīningu?
Man skrīnings vēl nepienākas. Tuvojos četrdesmitgadniekiem, bet valsts apmaksātais skrīnings paredzēts no piecdesmit gadu vecuma. Taču, ja skatāmies jaunākos medicīnas literatūras datus, redzam, ka vecuma slieksnis, kad atklāj zarnu vēzi, kļūst jaunāks. Kādreiz, pirms desmit gadiem, bija uzskats, ka tehniskā apskate vecim veicama piecdesmit gadu vecumā – jāpārbauda visi asinsvadi, sirds, prostata, zarnas, pārējais. Tas ir laiks, kad organismā kaut kas sāk plīst, nobrukt, palielinās vēžu risks. Bet tagad mediķu forumos runā par 45, pat 40 gadiem, kad jāsāk veikt profilaktiskās veselības pārbaudes. Piecdesmit gadi kādreiz var būt par vēlu.

Par slēpto asiņu testu… Tur, kur zarnu vēzis izveidojas, nav sāpju receptoru. Tātad, ja tas nespiež uz kādiem blakus orgāniem vai tiešām nav izaudzis tik liels, ka nosprosto visu zarnas lūmenu, tas nesāp, neliek par sevi manīt. Bet – zarnu ļaundabīgie audzēji parasti asiņo, un galvenā problēma ir tā, ka arī šo hronisko asiņošanu cilvēks neredz. Svaigas asinis būs no taisnās zarnas, bet, ja audzējs ir resnās zarnas augšējā daļā, tad būs slēptā asiņošana, un vīrietis to nejutīs. 

Vispirms vīrietis sajutīs nespēku, nogurumu, varbūt galvas reiboni, varbūt arī apetītes traucējumus – negribas ēst. Vēzim augot, parādās vēdera izejas traucējumi, neizskaidrojama iemesla aizcietējumi, kas mijas ar caurejām, var būt asins stīdziņas, neizskaidrojams svara zudums, lai gan nav ievērot speciāla diēta. Neskaidra vēdera pūšanās, spiedoša sajūta… Tie ir galvenie jau pamanāmie simptomi, kas varētu liecināt par vēzi un ne vairs sākumstadijā…

Tieši tāpēc ir radīts kolorektālā vēža skrīnings – tests, kas saucas Slēptās asinis fēcēs. Ar tā palīdzību iespējams zarnu vēzi noķert jau vairākus gadus pirms tam, kad parādās redzami simptomi. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka slēpto asiņu tests nav kā grūtniecības tests, kurš uzreiz parāda vienu konkrēto iemeslu!

Slēpto asiņu tests, ko piedāvā valsts vēža skrīninga programma, ir pirmais solis, kas var likt aizdomāties par problēmu, mērķtiecīgi atlasīt tos, kam vajadzīga padziļināta izmeklēšana. Proti, zelta standarts, lai precīzi pārliecinātos, vai ar mums kas slikts tik tiešām noticis vai nav noticis, ir kolonoskopija. Uztaisīt testu ir visvienkāršākais, atspēriens punkts. Pēc tam jau varam skatīties tālāk.

Tipiskais vīrietis, kas ierodas pie manis vizītē un satraucas par zarnu vēzi, parasti ir jau ievācis informāciju. Viņam JAU IR kādas sūdzības – varbūt aizcietējumi, kas mijas ar caurejām, varbūt bijusi asiņošana no taisnās zarnas, vai tēvs agrīnā vecumā slimojis ar zarnu vēzi un bijusi negatīva pieredze… Ja vīrietim ap četrdesmit radušās aizdomas par savu zarnu veselību un viņš grib pārbaudīties, vispirms būtu jāaiziet pie speciālista – pie gastroenterologa vai proktologa – un jāizrunājas par šīm lietām, ko būtu mērķtiecīgi darīt.

Izveidot izmeklēšanas shēmu. Atrast labāko risinājumu, lai cilvēkam palīdzētu. Runājot veču valodā, ja mēs savu organismu uztveram kā automašīnu, ar katru gadu tai ir savs noskrējiens – gan motoram, gan ritošai daļai –, un tad tās apkopi vai diagnostiku mēs uzticam speciālistam. Viņš arī iesaka – samainām, uzlabojam vai ko citu. Šādās kategorijās jādomā. Zarnas var salīdzināt ar izpūtēju. Ja izpūtējs ir ciet, tu mašīnu nevari iedarbināt. Motors nestrādā!

Piemēram, ja zarnu vēzis bijis pirmās pakāpes radiniekiem, tad nepietiek ar skrīninga izmeklējumu – tad jau 40 gadu vecumā jāveic kolonoskopija. Ja ar audzēju slimojuši vairāki radinieki, jāpārrunā, vai nav nepieciešama vēl detalizētāka izmeklēšanu. Protams, vesels vīrietis četrdesmit gados var par savu naudu veikt arī skrīninga testu, lai meklētu slēptās asinis fēcēs, tas ir OK. Kā pirmais solis, atspēriena punkts vizītei pie proktologa – viņš jau var parādīt, ka ir pozitīvs tests rezultāts, un tad ārsts skaidro iemeslu, kāpēc radušās slēptas asinis fēcēs. Tādā ziņā skrīnings ir labs. 

No kā rodas zarnu vēzis?

Mehānisms, kā mēs nokļūstam no punkta A līdz punktam B, nav viennozīmīgi skaidrs. Daudz nezināmā! Pierādīts ir ģenētiskais faktors, kad notikusi kāda gēnu mutācija un šis gēns tiek pārmantots, bet tas nav lielākajai daļai vēža pacientu. Viens no galvenajiem riska faktoriem ir vecums – apmēram deviņi no katriem desmit resnās un taisnās zarnas vēža pacientiem ir vecāki par piecdesmit gadiem.

Nākamais iemesls ir viss, kur atrodamas kancerogēnās vielas, tai skaitā uzturs. Ja daudz lieto lielā karstumā ceptus gaļas produktus. Ir pētījumi par sarkano gaļu: ja no tās pārtiek regulāri katru dienu, var palielināties zarnu vēža risks. Bet tas nenozīmē, ka mēs vispār nedrīkstētu ēst gaļu! Nē, tādas sakarības nav, ka vīrietis, kas ēdīs sarkano gaļu, noteikti saslims ar zarnu vēzi.

Vai hemoroīdi norāda uz lielāku iespēju saslimt ar zarnu vēzi?

Nē. Te man kā pirmo riska faktoru resnās un taisnās zarnas vēzim gribētu minēt polipus, kas mēdz izveidoties uz šo zarnu gļotādas sieniņām un ar laiku var pārtapt ļaundabīgu šūnu veidojumā. Polipi ir priekšvēža stadija! Tiesa, lielākoties polipi nav ļaundabīgi, tikai polipi adenomas kļūst par vēzi, un, jo agrīnāk mēs šo patoloģiju atrodam, jo labāks ārstēšanas rezultāts.

Kā tos atrod?

Veicot kolonoskopiju, kuras laikā tiek apskatīta visa resnā zarna. Bieži vien atrastos polipus uzreiz arī noņem vai veic biopsiju – mazu audu gabaliņu nosūtīta uz citoloģisko izmeklēšanu, kur patologs mikroskopā izpēta šūnas. Ja tās ir labdabīgas, tad ar to viss arī beidzas. Bet, ja rodas aizdomas par ļaundabīgām šūnām, seko papildu izmeklējumi un ārstēšana. Pats polips nesāp, jo tam nav nervu galu.

Kolonoskopija vīriešus biedē?

Protams, neviens nav sajūsmā, ja viņu sūta uz kolonoskopiju. Neviens! «Kā tad man to trubu tagad apakšgalā bāzīs?!» Tas nav kā aiziet pie ārsta un parādīt meli. Bet nevajag arī baidīties. Kolonoskopiju mūsdienās pārsvarā veic narkozē. Pacients uz to brīdi iemieg, un, kad pamostas, izmeklējums ir jau veikts un viņš var doties mājās. Tiesa, ja tiek atrast zarnu vēzis, ar kolonoskopiju izmeklējumi neaprobežojas. 

Lasiet vairāk žurnālā "Santa" 2020.gada oktobra numurā